Dziesma par ledu un uguni Wiki
Register
Advertisement
Map of westeros

Karte

Westeros

Vesterosas kontinents pasaules kartē

Vesterosa ir viens no četriem kontinentiem "Dziesma par ledu un uguni" pasaulē. Pārējie ir: Esosa, Sotorīsa un Ultosa. Lielāko daļu Vesterosas pārvalda Septiņas valstības jeb karaļvalstis, izņemot tālos ziemeļus aiz Mūra, kur mīt brīvās tautas un mežoņi. Tuvākās ārzemes Vesterosai ir brīvās pilsētas - neatkarīgās pilsētvalstis aiz Šaurās jūras Esosas rietumos. Uz dienvidiem no Vesterosas atrodas Vasaras salas.[1]

Ģeogrāfija[]

Vesterosas kontinents ir garš un relatīvi šaurs. Izmēra ziņā tas ir līdzīgs Dienvidamerikas kontinentam. Vesterosas krasta līnijas sniedzas no dienvidu piekrastes līdz plašajiem, tālajiem ziemeļiem, kuru beidzamās robežas kartē nav atzīmētas. Grāmatu autors saka, ka Mūris ir 100 līgu vai 300 jūdžu garš. Pēc tā var spriest, ka kontinents stiepjas apmēram 3000 km garumā no ziemeļiem uz dienvidiem un aptuveni 900 km platumā no austrumiem līdz rietumiem.

Ziemeļu zemes, lai arī aizņem gandrīz pusi Vesterosas, ir mazāk apdzīvotas nekā dienvidi. Vesterosā ir piecas lielas pilsētas: Karaļa osta, Senpilsēta, Lanisporta, Kaijgale un Baltā osta.

Vesterosa sākotnēji bija sadalīta vairākās neatkarīgās karaļvalstīs pirms Pakļaušanas kariem. Pēc šiem kariem Aegons Iekarotājs pakļāva un apvienoja visas karaļvalstis zem sava Tārgārjenu karoga, nodēvējot savu karalisti par Septiņām valstībām.

Zemes aiz Mūra[]

Aiz Mūra plešas mūžīgās ziemas zeme, kas sākas no Mūra ziemeļiem līdz neapzinātām pasaules robežām, kas nav atzīmētas kartē. Lielu daļu no zemēm aizņem Apsēstais mežs un daudzi sasaluši ezeri un upes. Tālu ziemeļos ir ļoti skarbs klimats, kura dēļ ciematu ir maz un tajos mīt neliels skaits iedzīvotāju.

Ziemeļi[]

Ziemeļi ir vislielākais Vesterosas reģions, kas aizņem gandrīz pusi kontinenta. Tomēr tas ir reti apdzīvots ar plašiem, neapstrādātiem laukiem, mežiem, priežu noaugušiem pauguriem un sniegotiem kalniem. Ziemeļos atrodas viena no Vesterosas lielpilsētām, Baltā osta. Ziemās klimats ir skarbs un auksts, bet arī vasarās sniegs šeit nav reta parādība. Ziemeļu robežas jeb Naktssardzes zemes pie Mūra dēvē par Dāvinājumu. Dienvidu robežas beidzas Kakla purvos, kas atdala Ziemeļus no dienvidu valstībām. Šaurā zemes strēle un purvainais apvidus veido dabisku nocietinājumu pret iebrucējiem.

Dzelzs salas[]

Dzelzs salas ir salu grupa Dzelzsvīru līcī, kas atrodas uz rietumiem no Vesterosas piekrastes. Starp tām ir septiņas lielākās salas, iekļaujot Pīku, Dižvīku, Vecvīku un Hārlovu. Salu augsne ir neauglīga, taču klintīs ir dzelzs, svina un alvas raktuves. Dzelzs salu iedzīvotājus Vesterosā dēvē par dzelzsvīriem, bet paši salinieki sevi sauc par dzelzsdzimušajiem.

Dzelzs salas pārvalda Grejdžoju nams no Pīkas. Grejdžoju par valdnieku izvēlējās dzelzsvīri Pakļaušanas karu laikā, kad pēdējais Dzelzs salu karalis Hārens Melnais gāja bojā un Aegons Iekarotājs atļāva dzīvi palikušajiem Dzelzs salu pavēlniekiem ievēlēt augstāko valdnieku no pašu vidus. Pirms Aegona Iekarotāja ierašanās dzelzsvīri valdīja pār Upes zemēm un lielāko daļu Vesterosas dienvidu.

Upes zemes[]

Upes zemes ir auglīgas zemes, kas atrodas uz dienvidiem no Kakla. Cauri šīm zemēm plūst Trejžubure jeb Sarkanais atzars, Zaļais atzars un Zilais atzars, kā arī ezers Dieva Acs un Melnupe. Reģionu pārvalda Straujupes pavēlnieks Tullijs. Pirms Aegona ierašanās zemes pārvaldīja Salu un Upju karaļi. Tulliji nekad nav bijuši karaļi, bet bijuši nelieli upju pavēlnieki, kuri pameta Hārenu Melno, lai nostātos Aegona Iekarotāja pusē. Lai arī Upes zemēm nav savas galvaspilsētas, tajās ir vairākas mazpilsētas kā Jaunavu dīķis un Tirgusplacis. Iedzīvotājus dēvē par upesļaudīm.

Ieleja[]

Ieleja jeb Arīna Ieleja plešas uz austrumiem no Upes zemēm, gandrīz ciešā Mēness kalnu ielokā. Ieleja var lepoties ar lielu ostas pilsētu Kaijgali, Pirkstu pussalām un vairākām mazām saliņām Kodiena līcī un Šaurajā jūrā.

Reģionu pārvalda Arīnu nams, viens no vecākajiem Vesterosas pavēlniekiem un andalu pēctečiem, kuri reiz bijuši Kalnu un Ielejas karaļi. Viņu mājvieta Ligzda ir augsta pils stāva kalna galā - maza, bet gandrīz neiekarojama. Ielejas skarbo vēju dēļ Ligzdu iespējams sasniegt tikai noteiktos gadalaikos un laikapstākļos. Mežonīgie kalnu sirotāji ceļu padara vēl bīstamāku.

Rietumzemes[]

Rietumzemes atrodas Vesterosas rietumu piekrastē, blakus Upes zemēm un Ārēm. Tas ir salīdzinoši mazs reģions, bet pietiekami bagāts milzīgo zelta un sudraba resursu dēļ. Rietumzemēs valda Lanisteru nams no Rūdas klintīm, kādreizējie Klinšu karaļi. Lanisporta ir galvenā pilsēta, kurā ir viena no lielākajām ostām Vesterosā.

Kroņzemes[]

Kroņzemēs mīt Septiņu valstību karalis, kurš arī pārvalda reģionu kā pavēlnieks. Šeit atrodas tādas pilsētas kā Karaļa osta un Daskendeila, un pils Rosbija. Uz ziemeļiem jūrā iesniedzas pussala Salauztā spīle un salas Šaurajā jūrā un Melnūdens līcīPūķakmens, Driftmārka un Spīļu sala.

Āres[]

Āres ir otrais lielākais reģions aiz Ziemeļiem, visauglīgākais un apdzīvotākais visā Vesterosā. Šos auglīgos līdzenumus pārvalda Tirellu nams no Gaisa dārziem. Tirelli kādreiz bijuši namziņi Dārznieku namam – Āru karaļiem pirms Aegona ierašanās. Kad pēdējais karalis Merns IX Dārznieks krita Ugunslaukā, namzinis Tirells atdeva Gaisa dārzus Aegonam un tika apbalvots ar Āru pavēlnieka titulu un varu pār Ārēm. Tirellu vasaļiem bieži jākaro ar karstasinīgajiem dorniešiem dienvidos. Vislielākā pilsēta reģionā ir Senpilsēta, kas ir arī vecākā apdzīvotā vieta Vesterosā, mājas Citadeles mestriem un Zvaigžņotajai septaiSeptiņu ticības mājvietai.

Vētrzemes[]

Uz dienvidiem no Kroņzemēm atrodas Vētrzemes kontinenta austrumu piekrastē. Gar Vētrzemju krastiem skalojas Dornes jūra un Kuģlaužu līcis. Šis kalnainais zaļiem mežiem noklātais reģions ir neliels. Pirms Aegona ierašanās Vētrzemes piederēja Vētru karaļiem, bet pēc Pakļaušanas kariem tajās valda Barateonu nams, kura dibinātājs Orīss Barateons, kā baumo, bijis bastards rados ar Tārgārjeniem. Dornes mārša bijusi Vētrzemju teritorija, kur savulaik valdījuši māršas pavēlnieki. Māršā regulāri notika kaujas starp Vētrzemēm, Ārēm un Dorni līdz pēdējā bija pievienojusies Septiņām valstībām.

Dorne[]

Dorne atrodas Vesterosas dienvidos, sākot no Sarkanajiem kalniem netālu no Dornes māršas līdz dienvidu piekrastei. Klimats šeit ir viskarstākais visā kontinentā un Dorne ir vienīgais reģions, kurā plešas smilšains tuksnesis. Līdz ar to arī dorniešu iedzīvotāji ir karstasinīgi un straujas dabas. Kultūra un etniskā piederība Dornē atšķiras no tipiskās Vesterosas, jo vēsturiski dornieši cēlušies no roinariem, kuri atceļojuši no Esosas uz desmit tūkstošiem kuģiem. Viņu izskats, ēdiens un arhitektūra drīzāk atgādina Vidusjūru (Grieķija un Turcija) nekā pārējo Rietumeiropu.

Dorne bijusi vienīgā karaliste, kurai izdevās noturēt neatkarību no Aegona Iekarotāja. Tomēr tā pievienojās Septiņām valstībām divus gadsimtus vēlāk. Pavēlnieki Martelli sauc sevi par prinčiem un princesēm pēc roinaru paražas.

Atsauces[]

  1. Troņu spēle, 34.nodaļa, Ketlīna
Pasaules reģioni







Citās valodās

Advertisement