Dziesma par ledu un uguni Wiki
Register
Advertisement
Faith seven aspects

Septiņstaru zvaigzne

The Seven by guad

Septiņas dieva izpausmes © Guad

Septiņu ticība ir galvenā reliģija Septiņās valstībās, un bieži tiek dēvēta par "ticību". Vienīgās tautas Vesterosā, kurās Septiņu ticība nav izplatīta, ir ziemeļnieki un dzelzsdzimušie (Dzelzs salas), kuri vēl joprojām tic Vecajiem dieviem un Noslīkušajam Dievam.

Septiņi

Dievs ir viens, un tam ir septiņas izpausmes, tāpēc septs ir viena ēka ar septiņām sienām.

Ketlīna [1]

Ticības sekotāji jeb Uzticamie pielūdz Septiņu sejas, un katra no tām iemieso kādu tikumu. Uzticamie vēršas pie katras no tām, lai lūgtos vai meklētu palīdzību konkrētā jomā. Septiņu sejas:

  • Tēvs, pārstāv taisnību. Viņš tiek attēlots kā bārdains vīrietis, kurš tur rokās svarus, un tiek lūgts par taisnību.
  • Māte, pārstāv mātes lomu un audzināšanu. Pie viņas lūdz par auglību un līdzjūtību. Attēlota kā sieviete, kas smaida ar mīlestību un iemieso žēlsirdību.
  • Kareivis, pārstāv cīņas spēku, rokās tur zobenu. Viņš sniedz drosmi un uzvaru.
  • Jaunava, pārstāv nevainību un šķīstumu. Pie viņas vēršas, lai tā palīdz aizsargāt jaunavas godu.
  • Kalējs, pārstāv amatniecību un darbu, rokās tur āmuru. Pie viņa izlūdzas izturību un spēku pabeigt darbu līdz galam.
  • Veča, pārstāv gudrību. Viņa tur rokās degošu lukturi un sniedz viedus padomus, norādes.
  • Svešinieks. Septītā seja, kas iemieso izraidīto, kuru mēdz nošķirt no pārējām sešām izpausmēm. Viņš pārstāv nāvi un nezināmo. Lūdzēji reti meklē mierinājumu vai labvēlību no Svešinieka, bet izstumtie dažreiz saista sevi ar šo dievu.

Paradumi

Septiņu ticība ir Septiņu valstību oficiālā reliģija, un tā ir cieši saistīta ar likumiem un kultūru. Ticībai ir daudz un dažādas mācības. Tā aizliedz azartspēles, sludina pret ārlaulības pārkāpumiem un nolād tādas lietas kā incestu un radinieku nogalināšanu. Starp ticības svētajiem rakstiem galvenā ir Septiņstaru zvaigzne, kas, līdzīgi kā evaņģēlijos, sadalīti pa sadaļām, kā piemēram, viena no tām ir Jaunavas grāmata. Domājams, ka katram ticīgajam ir pašam sava ticības grāmata. "Septiņu dziesma" pielūdz Septiņu dievus, no kuriem viens, Svešinieks, netiek pieminēts.[2] "Jaunava, Māte un Veča" ir dziesma par Septiņu sievietēm. To dziedāja Arfists Hamīšs karaļa Džofreja I un Mārgerijas Tirellas kāzās.[3]

Karā un tiesā Septiņi tiek iesaistīti valsts pusē. Lai kļūtu par bruņinieku, ieroču nesējam jāpavada nakts nomodā septā un jādod zvērests Septiņu vārdā. Šī iemesla dēļ bruņinieku ir ļoti maz reģionos, kur ticība nav izplatīta, kā piemēram, Ziemeļos.

Ticības dēļ skaitlis septiņi tiek uzskatīts par svētu. Kā arī uzskata, ka bez septiņām sejām pastāv septiņas elles. Zvaigznāja septiņi klejotāji tiek uzskatīti par svētiem. Ticība pat aicina pieņemt un izkopt sevī septiņas izpausmes. Skaitlis septiņi bieži tiek izmantots rituālos vai lietu kārtībā kā svēts simbols. Uzticamie izmanto septiņstaru zvaigznes, kristāla prizmas un varavīksnes kā reliģijas ikonas. Reliģiskie rituāli ietver milzīgu daudzumu gaismas un kristālu, lai godinātu septiņdievību.

Septiņu dievnami tiek saukti par septeriem vai septiem. Katrā septerā ir Septiņu seju atveidojumi. Lauku septeros tie var būt vienkāršu koka masku vai ogļu zīmējumu veidā, piesprausti pie sienas, bet turīgajiem septiem mēdz būt izcirstas veselas skulptūras, kas apdarinātas ar dārgiem metāliem un akmeņiem. Lūdzēji aizdedzina sveces altāru priekšā. Ceremonijas vada augstākās pakāpes garīdznieks vai priesteris, un tajās tiek bieži dziedātas himnas. Jaundzimušā vārda došanas ceremonijā bērnu iesvaida ar septiņām eļļām. Kāzu ceremonija notiek starp Tēva un Mātes altāriem. Dievkalpojumus parasti ietur bagātos apgabalos un īpašos gadījumos nolīgst septiņdesmit septiņus septu korus.

Tituli un pienākumi

Septiņu ticībā priesteri ir pazīstami kā Septiņiem zvērējušie: "septoni" (vīrieši) un "septas" (sievietes). Tie kalpo dievam visu mūžu līdzīgi kā priesteri un priesterienes citās reliģijās. Septoni un septas seko reliģijas principiem, strādājot darbus, kas ir saskaņā ar Septiņām izpausmēm.

Vadošie līderi

Ticību pārvalda augstākās pakāpes septonu un septu padome, dēvēti par Visuzticamākajiem. Visuzticamākie seko augstā septona norādēm, kurš mīt Lielajā Baelora Svētītā septā Karaļa ostā. Augstais septons parasti tiek ievēlēts no padomes biedru vidus.

Septoni

Vīriešus, kas zvērējuši Septiņiem, sauc par septoniem un iedala pēc dažādām Septiņu izpausmēm. Piemēram, starp tiem ir septons, kas kalpo Kalējam, un viņš valkā mazu metāla āmuriņu siksniņā ap kaklu. Klosteru septoni dzīvo septeros; tie ir zvērināto brāļu biedrības, kas uztur paši sevi un tiek saukti par "brūnajiem brāļiem". Bez tiem pastāv arī ceļojošie septoni, kas apmaiņā pret pakalpojumiem saņem pārtiku un pajumti no vienkāršajiem ļaudīm. Viņus nereti dēvē plaši izplatītā lamuvārdā "ubagojošie brāļi", un tie valkā metāla bļodu, iekarinātu siksnā ap kaklu. Augstais septons ir augstākās pakāpes septons un septonu līderis.

Septas

Sievietes, kas kalpo Septiņiem, sauc par "septām", un, līdzīgi kā septonus, iedala dažādās darbības grupās. Starp tām ir baltās, pelēkās un zilās septas, taču nav minēts, kurām no septiņām izpausmēm tās kalpo. Klosterus, kuros dzīvo septas, sauc par "Mātes tempļiem", no kuriem viens liels atrodas Senpilsētā. Septas bieži strādā par augstdzimušo jauno lēdiju guvernantēm. Tiesā, ko vada Septiņi un kurā tiek apsūdzēta sieviete, piedalās arī septas, sēžot starp septiņiem tiesnešiem. Augstākās pakāpes septas tiek uzņemtas Visuzticamāko padomē, kur viņām ir arī balsstiesības augstā septona izvēlē.

Ordeņi

Klusās māsas

Klusās māsas jeb Klusējošās māsas ir atsevišķa sieviešu grupa, kas devusi šķīstības un klusuma zvērestu Svešiniekam. Viņas aprūpē mirušo ķermeņus, sagatavojot tos bērēm. Viņas netiek sauktas par septām. Klusās māsas dažreiz dēvē par Svešinieka sievām. Viņu tērps ir pelēkā krāsā un nosedz gandrīz visu seju, izņemot acis.[4]

Klusās māsas apstrādā mirušo ķermeņus, ieskaitot zarnu un citu iekšējo orgānu izņemšanu, kā arī asins nolaišanu. Tās var arī apstrādāt ķermeņus ar smaržīgām zālēm un sāļiem, lai iekonservētu tos un nomāktu līķu smaku.

Ubagojošie brāļi

Dievu kalpi, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas, un tie ir izvēlējušies klejošanu. Tie ģērbjas nekrāsotos brūnos talāros, lūdz žēlastības dāvanas un dod svētību ticīgajiem. Viņi klīst pa ceļiem visā Vesterosā un sludina Septiņu ticību.

Vērojošie brāļi

Viņi dzīvo un strādā klosterī jeb tā saucamajā septerī. Daži septera iemītnieki nodod klusēšanas zvērestu. Septera galva ir Vecākais brālis, kurš bieži vien ir vienīgais no visiem brāļiem, kas runā. Vecākais brālis palīdz augstākajiem septoniem vadīt septeri, kurā viņš uzturas. Brāļi slīgst pārdomās, piedalās lūgšanās un klusēšanā. Brāļi valkā pelēcīgi brūnus talārus ar platām zvanveida piedurknēm un smailām kapucēm. Viens no šāda tipa septeriem atrodas Klusajā salā.

Vēsture

Septiņu ticība radās tālajā andalu vēsturē. Leģenda stāsta, ka Septiņi dzīvojuši Andalu kalnā cilvēku izskatā. Atsaucoties uz Septiņstaru zvaigznes rakstiem: Tēvs septiņas zvaigznes nocēla no debesīm un uzlika tās uz pirmā andalu karaļa Hagora pieres, izveidojot no tām kroni, un Jaunava sūtīja meiteni, lokanu kā vītolu ar acīm kā tumšzili ezeri, tā kļuva par Hagora pirmo sievu. Māte sniedza viņai auglību, kas, kā pareģoja Veča, atnesa karalim 44 spēcīgus dēlus. Katram dēlam Kareivis deva spēku un Kalējs izkala dzelzs bruņas.[5]

Ticība tika ieviesta Vesterosā pateicoties andaliem, kas iebruka no Esosas pirms vairāk nekā sešiem tūkstošiem gadu. Vesterosiešos, kuri tolaik nepazina citus dievus kā vien Vecos dievus, svešā ticība raisīja vienīgi aizdomas un sašutumu. Senpilsēta kļuva par Ticības centru, un Zvaigžņotais septs kalpoja kā augstā septona postenis tūkstoš gadus līdz Vesterosā ienāca Tārgārjeni.

Kad Aegons Iekarotājs iebruka Vesterosā, viņš pieņēma Septiņu ticību un ieguva augstā septona labvēlību, kurš pasludināja mieru starp Ticības kareivjiem un iekarotājiem. Tomēr augstā septona attieksme mainījās pēc Aegona nāves un viņa asinsgrēkā dzimušā dēla Aenīsa I sēšanās Dzelzs tronī. Ticība atsauca savu uzticību karaļnamam un kareivji atbalstīja tos pavēlniekus, kas pretojās Tārgārjeniem. Konflikts izvērtās pilsoņu karā Aenīsa I un Maegora Cietsirdīgā laikā, kas turpinājās Džaharīsa I pirmos valdīšanas gadus. Maegora nežēlīgās represijas pret Ticību dēļ karā krita desmit tūkstošu vīru. Galu galā Džaharīss piedāvāja mieru starp Ticību un Tārgārjenu namu, aicinot Ticības ordeņa kareivjus atgriezties karaļa dienestā, kam viņi arī piekrita. Džaharīss I iecēla septonu Bārtu par karaļa labo roku un četrus gadu desmitus valdīja mierā un labklājībā.

Augstais septons un Visuzticamāko padome pārvācās uz jauno ticības centru Karaļa ostā. Pēc karaļa Daerona I nāves Baelors I Svētītais, septonu karalis, pārliecināja karaļa padomi likt uzcelt Lielo septu Visēnijas kalna galā. Baelors nolēma neatjaunot Ticības kareivju ordeni, jo bija miera vīrs, kurš ticēja, ka vienīgais Uzticamā ierocis ir lūgšana. Savā valdīšanas laikā Baelors iecēla savu mūrnieku par augsto septonu, jo viņš prata izkalt tik skaistas akmens skulptūras, ka karalis sāka ticēt, ka mūrnieks ir pats Kalējs cilvēka veidolā. Taču talantīgais akmeņkalis, jaunais augstais septons, neprata ne lasīt, ne rakstīt, ne arī ieturēja lūgšanas. Izplatījās baumas, ka Baelora labajai rokai vajadzēja noindēt karali, lai izbeigtu valsts maldināšanu. Tad Baelors par augsto septonu iecēla astoņus gadus jaunu zēnu, kurš, kā ticēja karalis, darīja brīnumus, lai gan tas nepaglāba valdnieku no nāves. Vēsture stāsta, ka Baelors miris bada nāvē pēc ilgstošas badošanās, kuras laikā viņš cerēja attīrīt sevi no miesaskāres.[6]

Piecu karaļu kara izskaņās reliģiskā ietekme Septiņās valstībās pieauga. Daudzi svētceļinieki un bēgļi, kurus bieži dēvēja par "zvirbuļiem", valkāja nozīmītes un bruņas ar Nabagu brālības ordeņa ģerboni, lai aizsargātu sevi un citus bez mājām palikušos kara upurus. Nabagu brālības grupas uzņēmās apsargāt Lielo Baelora septu un kalpoja dievbijīgākiem augstmaņiem. Lai gan paši dzimuši kā vienkārši ļaudis, Nabagu brāļi neizrādīja cieņu pret laicīgās pasaules iedibināto šķiru kārtību un visus uzlūkoja vienādi. Savā valdīšanas laikā karalienes reģente Serseja Lanistera ar likumu atjaunoja Ticības kareivju ordeņus, tādējādi paužot savu piekāpšanos jaunajam augstajam septonam. Daudzi bruņinieki, ieskaitot Sersejas brālēnu Lanselu Lanisteru, pievienojās atjaunotajam Kareivja dēlu ordenim pēckara laikā.

References and Notes

  1. Karaļu cīņa, 33. nodaļa, Ketlīna
  2. Zobenu vētra, 46. nodaļa, Semvels
  3. Zobenu vētra, 60. nodaļa, Tīrions
  4. Karaļu cīņa, 39. nodaļa, Ketlīna
  5. Deja ar pūķiem, 5. nodaļa, Tīrions
  6. Zobenu vētra, 59. nodaļa, Sansa


Citās valodās

Advertisement