Dziesma par ledu un uguni Wiki
Register
Advertisement
Essos

Esosas kontinents pasaules kartē

Esosa ir viens no četriem kontinentiem "Dziesma par ledu un uguni" pasaulē. Pārējie ir: Vesterosa, Sotorīsa un Ultosa. Esosa ir vislielākais kontinents pasaulē un tajā mīt dažādi iedzīvotāji no dažādām kultūrām, un tikpat kontrastiem bagāta ir arī ģeogrāfija. Romānā Esosu arī vienkārši dēvē par austrumiem vai par zemēm aiz Šaurās jūras.

Ģeogrāfija[]

Esosa izmēra ziņā ir daudz lielāka par Vesterosu, taču tās patiesais lielums nav zināms, jo nav pieejamas kartes, kurā tiktu attēlots kontinents pilnībā. No ziemeļpola Esosas kontinentu šķir Šermuļu jūra, uz dienvidiem pletās Vasaras jūra un Sotorīsa. Tālu austrumos atrodas Nefrīta jūra, Ašaī, Ji Ti un ar noslēpumiem apvīts reģions Ēnu zemes. Uz dienvidiem no Ēnu zemēm ir Ultosa.[1]

Esosā ģeogrāfijai un klimatam ir vairākas variācijas. Taču tādas aukstas ziemas kā Vesterosā vai Mūžīgās ziemas zemē Esosā nav pieredzētas vai arī tās pienāk ļoti mērenas vai siltas.[2]

Rietumu piekrastes klimats ir mērens ziemeļos un sausāks, karstāks dienvidos. To raksturo apaļi zaļi pakalni un Kohoras mežu masīvs, kā arī vairākas salas kā Brāvosa un Līsa. Vidusdaļā pār kontinentu plešas milzīga Dotraku jūra jeb Zāļu jūra, kas beidzas austrumos pie Sarkanā tuksneša, kur nekas neaug. Aiz šī tuksneša dienvidu piekrastē izvietojusies sena tirdzniecības pilsēta Karta, no kurienes ved ceļš cauri Nefrīta vārtiem uz Nefrīta jūru. Dienvidos pie Vasaras jūras, kur sastopas Vergu līcis un Valīrijas pussala, dominē sausi pakalni un Vidusjūras tipa klimats.

Reģioni[]

Esosā ir vairāki reģioni, kas atšķiras gan iedzīvotāju, gan kultūras ziņā.

Brīvās pilsētas[]

Brīvās pilsētas jeb brīvpilsētas ir deviņas neatkarīgas pilsētvalstis, kas izvietojušās Esosas rietumu piekrastē. Septiņas no tām ir salas (Lorata, Līsa un Tīroša) un ostas pilsētas (Brāvosa, Mīra, Pentosa un Volante), kas atrodas pie Šaurās jūras, kamēr divas citas (Norvosa un Kohora) atrodas iekšzemēs. Šīs pilsētas iepriekš bijušas seno valīriešu kolonijas, līdz ar to mantojušas daudz no to tradīcijām un kultūras. Izņēmums ir Brāvosa, ko dibinājuši no vergturiem aizbēgušie ļaudis. Brīvpilsētas ir attīstītākas un bagātākas nekā Vesterosas pilsētas, ieskaitot pat Karaļa ostu. Katra brīvpilsēta pārvalda noteiktu teritoriju ar tās ciemiem un mazākām pilsētām. Brīvpilsētu reģioni sākas pie Esosas rietumu krasta līdz varenajai Roinas upei austrumos, kas robežojas ar Dotraku jūru.

Ziemeļrietumu reģionā, starp Pentosu un Brāvosu, atrodas Andalosas kalni – senās andalu zemes un, kā leģenda vēsta, Septiņu ticības dibināšanas vieta.

Dotraku jūra[]

Uz austrumiem no brīvpilsētām, plešas Dotraku jūra - līdzenumi ar garu zāli, kas aizņem gandrīz lielāko daļu Esosas kontinenta. To apdzīvo dotraku ļaudis, kareivīga nomadu tauta ar vara krāsas ādu, savu valodu un unikālu zirgu kultūru. Kaut arī dotraki nav tirgotāji, viņu sirojumi miermīlīgo ļaužu sagūstīšanai, lai tos pārdotu vergturiem, uztur Esosas ekonomiku. Dotraku jūrā ir vairākas pamestas vai nopostītas senas pilsētas.

Šermuļu jūra[]

Esosas ziemeļos atrodas vislielākā jūra pasaules kartē – Šermuļu jūra. Netālu no ziemeļu piekrastes izvietojušās Ibenas salas.

Valīrijas pussala[]

Valīrijas pussala ir liels zemesrags, kas iestiepjas Vasaras jūrā Esosas dienvidos. Reiz bijusi seno valīriešu mītnes zeme, tagad no tās ir palikušas drupas pēc lielā Valīrijas lāsta, kas notika gadsimtu pirms Aegona nolaišanās Vesterosā (102 BL). Valīrijas lāsta jeb posta laikā pussalu pārņēma dabas katastrofa, kuras laikā izcēlās zemestrīce, plūdi un eksplodēja vulkāni no Četrpadsmit Uguņu kalniem, kas nogalināja pat pūķus. Cunami plūdu dēļ lielākā daļa pussalas sadalījās mazākās salās, starp tām izveidojot Kūpošo jūru, kas, kā runā, tagad ir dēmonu apsēsta un pilna ar indīgiem tvaikiem.[3]

Vergu līcis un Giskāra[]

Uz austrumiem no Valīrijas pussalas atrodas Vergu līcis un Giskāras reģions. Reģionā ir vairākas pilsētvalstis un trīs vergturu lielpilsētas: Jankaī, Mīrīna un Astapora. Šīs pilsētas celtas no Senās Gisas gruvešiem, kas reiz bija Valīrijas sāncensis. Vergu pilsētas ar brīvpilsētām joprojām savieno valīriešu ceļu tīkls. Jaunā Gisa atrodas uz salas dienvidos, taču romānā par to ir maz aprakstīts. Skahazadana ir vislielākā upe reģionā.

Lazāra[]

Lazāra ir pa pusei izkaltis reģions Dotraku jūras dienvidaustrumos un blakus Sarkanajam tuksnesim. Tas ir kalnains apvidus, kur ganās daudzi ganāmpulki. Dotraki jeb zirgu pavēlnieki sauc lazarīnus par haesh rakhi - “jēru ļaudīm”, kurus ir viegli savervēt un pārdot par vergiem.

Karta[]

Karta ir ļoti sena pilsēta tālajos austrumos, aiz Sarkanā tuksneša uz Nefrīta jūras krasta. Tās ir mājas burvjiem un tirgotāju prinčiem. Kartas ģeogrāfiskais novietojums pie Nefrīta vārtiem ir veiksmes atslēga uz tirdzniecību un kultūru starp austrumiem un rietumiem (brīvpilsētas un Vergu līcis), un pavisam tālajiem austrumiem (Ašaī, Ji Ti un Ēnu zemes). Kartīni ir lepni un kulturāli ļaudis, kuru bagātība ir neizmērojama.

Esosas austrumi[]

Maz ir zināms par Esosas austrumu pusi jeb zemēm aiz Kaulu kalniem un Krazaaj Zaska (dotraku valodā “baltie kalni”). Dienvidos pie Nefrīta jūras atrodas tādas zemes kā Ašaī, Ji Ti un Ēnu zemes. Uz ziemeļiem no Ji Ti reģiona izvietojušās tirdzniecības pilsētas ap Lielo Smilšu jūru, kā arī Džogos Naji līdzenumiem.

Iedzīvotāji[]

Esosa ir mājas daudz multinacionālākai sabiedrībai nekā Vesterosā. Šie ļaudis ir pēcteči ļoti senām dzimtām un kultūrām, sākot no andaliem, roinariem un beidzot ar Seno Gisu un Valīriju. Atšķirībā no Vesterosas, kas ir septiņas apvienotas karaļvalstis, Esosa ir sadalīta pa vairākām pilsētvalstīm un reģioniem, kam nav vienas noteiktas varas kopš Valīrija kritusi četrus gadsimtus senā pagātnē. Starp Esosas iedzīvotājiem ir:

  • dotraki, zirgu pavēlnieki ar vara krāsas ādu un savu valodu,
  • gisieši, jauktas rases ļaudis, kuri apdzīvo lielāko daļu Vergu līča krastus un runā valīriešu bastardu mēlē; Senās Gisas pēcteči,
  • brīvpilsētu ļaudis – Valīrijas dižciltīgo un vergu pēcteči, pārsvarā runā augšvalīriešu valodā, kaut arī tiek izmantota Vesterosas kopējā valoda,
  • lazarīni, miermīlīga tauta ar bronzas krāsas ādu, platu seju un mandeļveidīgām acīm; viņi ir aitu gani, kuri pielūdz Lielo Ganu un kurus dotraki sauc par “jēru ļaudīm”,
  • kartīni, slaidi un bāli, Kartas pilsētas iedzīvotāji,
  • ibenieši jeb Ibenas zvejnieku kolonijas ziemeļos,
  • džogosnaji ir slaveni ar saviem svītrainajiem melnbaltiem zirgiem (zebras līdziniekiem),
  • Ji Ti ļaudīm ir spožas acis un pērtiķastu cepures, vissenākā un lielākā civilizācija Esosā.

Roinari no Esosas ir izzuduši un liela daļa no tiem pēc Roinaru kariem pārbēguši uz Vesterosas Dorni.

Citāti[]

Zēns pacēla skatienu un skaidri redzēja visu, kas notiek otrā pusē jūras šaurumam, brīvpilsētās, aiz zaļās Dotraku jūras un Vīsas Dotrakas kalnu pakājē, pasakainajās Nefrīta jūras salās un Ēnu zemēs aiz Ašaī, kur saullēktā lidinājās pūķi.[4]

Brens Stārks

Atsauces[]

  1. The Lands of Ice & Fire, Central Essos.
  2. So Spake Martin, Event Horizon Chat.
  3. Zobenu vētra, 8.nodaļa, Daenerīsa.
  4. Troņu spēle, 17.nodaļa, Brens.
Pasaules reģioni







Citās valodās

Advertisement