Dziesma par ledu un uguni

Dziesma par ledu un uguni
200px Oriģinālvalodas grāmatu vāki pirmajām piecām daļām Troņu spēle Karaļu cīņa Zobenu vētra Vārnu dzīres Pūķu deja
Oriģinālais nosaukums	A Song of Ice and Fire
Autors	Džordžs R. R. Mārtins
Valoda	Angļu
Žanrs	Viduslaiku fantāzija
Izdota	1996. gada 6. augustā
Izdota latviski	2011. gadā
Iesējuma veids	Cietie un mīkstie vāki Audiogrāmata E-grāmata

"Dziesma par ledu un uguni" (angliski: A Song of Ice and Fire, kura saīsinājums ASoIaF) ir sērijveida episkās fantāzijas romāns, ko sarakstījis amerikāņu rakstnieks un scenārists Džordžs R. R. Mārtins. Mārtins romānu sācis rakstīt jau 1991. gadā, un tā pirmā daļa publicēta 1996. gadā. Sākotnēji to plānoja izdot kā triloģiju, taču šobrīd romānu veido piecas daļas, kurām nākotnē pievienosies vēl divas, kā iecerējis autors.

Stāsts "Dziesma par ledu un ugni" notiek izdomātā pasaulē un koncentrējas uz viduslaiku sabiedrības dzīvi Vesterosas kontinentā, taču ne mazāk satraucoši notikumi risinās arī tālajos austrumos, t.s. Esosā. Lielākā daļa stāsta varoņu ir humānas būtnes, kurām līdzās par varu cīnās arī citi radījumi un maģiskie spēki, sākot no aukstajiem un draudīgajiem Svešajiem ziemeļos līdz atdzimušajiem pūķiem austrumos, par kuriem ikviens šajā pasaulē domāja, ka tie jau sen ir izmiruši. Stāstu veido trīs galvenie notikumi: pilsoņu karš starp varenākajām dinastijām, kas cīnās par varu un Dzelzs troni; draudošās ziemeļu briesmas jeb svešie spēki, kas pieaug aiz ledus mūra, kas ir robeža starp Vesterosas civilizāciju un apsēsto mežu; un Daenerīsas Tārgārjenas jeb Pūķu Mātes pieaugošā vara, kas augusi pateicoties viņas bērniem - trīs spēcīgiem pūķiem. Trīs šie dažādie likteņi romāna gaitā pamazām sasaistās un kļūst atkarīgi viens no otra.

Romāna darbība veidota no vairāku tēlu skatupunkta, katram varonim veltot veselu nodaļu, kas sarakstīta trešajā personā. Līdz ceturtajai "Dziesma par ledu un uguni" grāmatai kopumā iesaistīti 17 galvenie tēli, kuru gaitas aprakstītas viņu vārdos nosauktajās nodaļās, un astoņas citas, bet ne mazāk nozīmīgas figūras, no kurām katrai veltīta viena nodaļa.

Sižets

"Dziesma par ledu un uguni" norisinās septiņās karaļvalstīs, kas izvietojušās uz Vesterosas kontinenta, tik milzīgā kā Dienvidamerika, ar duci tūkstošu gadu senu vēsturi. Tā stāsta par karaļvalstu izcelšanos un septiņu nāciju apvienošanos Aegona Iekarotāja vadībā. 283 gadus pēc Aegona Iekarotāja ierašanās Vesterosā, viņa karaliskā dzimta tiek gāzta no troņa pilsoņu kara rezultātā. Kara vadonis, dižciltīgā Barateonu nama valdnieks Roberts ar ziemeļu karaļa Edarda Stārka un audžu tēva valdnieka Džona Arīna atbalstu ieņēma Dzelzs troni. Romānā aprakstītais laiks sākas piecpadsmit gadus vēlāk pēc šī notikuma.

Pirmais no galvenajiem trīs notikumiem atainots Septiņās valstībās, kur pēc karaļa Roberta nāves notiek spraiga un asiņaina cīņa par Dzelzs troni starp valdnieku dzimtām. Mantojuma kārtā tronis piešķirts mirušā karaļa nepilngadīgajam dēlam Džofrejam, kura pienākumus pilda viņa reģentes mātes ģimene, Lanisteru nams, kas arī ir viena no spēcīgākajām valdnieku dzimtām septiņās valstībās. Taču Edards Stārks, mirušā karaļa Labā roka, uzzin, ka Roberta sievas karalienes Sersejas bērni nav viņa, un, ka tronī patlaban sēž bastards, lai gan pēc likuma tagad tas pienākas Roberta brālim Stanisam. Neskatoties uz šo faktu, troni iekārojis arī Roberta un Stanisa jaunākais brālis Renlijs, kurš savukārt ar harismu un humora izjūtu tautā guvis daudz lielāku popularitāti nekā īgnais Staniss. Kā arī, Renlijam bija savi spēcīgie sabiedrotie, dienvidu valdnieku Tirellu nams. Kamēr pretendenti savā starpā karo par Dzelzs troni, Edards Stārks mirst un par Ziemeļu karali kļūst Robs Stārks, valdnieka Stārka mantinieks, kuram nākas cīnīties par savu padoto uzticību un apvienošanos.ar Upes zemju valdnieku. Turpretī Dzelzs salās valdošais karalis Belons Grejdžojs plāno uzbrukumu Ziemeļiem. Katrs valdnieks uzskata sevi par vienīgo Septiņu valstību karali un piesaka tiesības uz Dzelzs troni. Tātad šis tā saucamais Piecu karaļu karš ir galvenā stāsta līnija pirmajās četrās grāmatās. Pēdējā, ceturtajā, daļā "Vārnu dzīres" Vesterosa atkopjas no kara sekām. Pēc kara no pieciem karaļiem izdzīvojis tikai viens, Staniss Barateons. Dzelzs tronī sēž Džofreja jaunākais brālis Tommens, kas arī ir karalienes bastards, bet viņa māte Serseja par noziegumu pret Septiņu ticību tiek ieslodzīta Karaļa ostā. Staniss, guvis nelielu atbalstu no dažiem sadrumstalotās Vesterosas dižnamiem, kopā ar savākto armiju nonāk pie Mūra tālajos ziemeļos, kur viņš dodas misijā aizsargāt karaļvalsti no svešajiem, vienlaikus ieņemot spēcīgus Ziemeļu cietokšņus.

Paralēli Piecu karaļu karam notikumi tiek attēloti arī tālajos ziemeļos aiz Mūra. Tur senos laikos pirms tūkstošiem gadu tika uzcelts ledus mūris, lai aizsargātu Vesterosu no svešo un citu necilvēcisku būtņu uzbrukumiem. Mūris stiepjas 300 jūdžu garumā un 700-900 pēdu augstumā. Runā, ka tā celšanā iesaistīti vareni pārdabiskie spēki. Mūri sargā un uztur melnie brāļi jeb Naktssardzes Zvērināto Brālība, kuru galvenais pienākums ir aizsargāt karaļvalsti no svešajiem. Romānā aprakstītajā laikā svešie tiek uzskatīti par senu leģendu, mītiskas būtnes, kuras nav redzētas jau vairāk kā astoņus tūkstošus gadu, tādēļ Naktssardze tiek pārvērsta par sodīto noziedzinieku kolonijām, kuras tiek izsūtītas uz visattālāko Vesterosas nostūri pie Mūra. Sardze kļuvusi vāja, lielākā daļa no tiem ir bēgļi, zagļi un slepkavas, kurus uzrauga daži bruņinieki, kas paši brīvprātīgi uzņēmušies šo pienākumu un zvērējuši kalpot Naktssardzei, un bieži vien biedrojas ar mežoņiem vai brīvļaudīm, kuri dzīvo otrpus Mūra, jo tie varēja palīdzēt ar ziņām par notiekošo aiz mūra. Šie notikumi risinās galvenokārt nodaļās no Džona Sniega, Edarda Stārka bastarda, skatpunkta, kur viņš apzinās no ziemeļiem uzglūnošās briesmas un no visas sirds gatavojas aizsargāt karaļvalsti no tām, lai gan uz Mūri arvien retāk tiek sūtīti jauni papildspēki un valsts ir pārāk aizņemta karojot, lai atbalstītu Naktssardzi grūtajā brīdī.

Trešā stāsta līnija notiek tālajos austrumos jeb citā kontinentā, Esosā, kas plešas otrpus šaurajai jūrai. Šajā pusē notikumu centrā ir pēdējo Tārgārjenu atvase Daenerīsa, kas atrodas trimdā tālu no dzimtās mājas Vesterosā. Viņas ceļa mērķis ir atgūt savu senču troni Vesterosā jeb Rietmalā, kā viņa to dēvē. Stāsta gaitā nabadzīgā un trauslā Daenerīsa kļūst par sievu barbariskam dotraku vadonim, māti trim pūķiem un ambiciozu sievieti ar milzīgu armiju un vairākām uzvarām pār vergu pilsētām.

Pats sāgas nosaukums "dziesma par ledu un uguni" izskanējis tikai vienā vietā romānā, otrajā grāmatā "Karaļu cīņa", Daenerīsas vīzijā, ko viņa redzējusi ieejot Nemirstīgo namā: "Viņš ir pareģotais princis, un viņa dziesma ir dziesma par ledu un uguni." Tā par savu dēlu Aegonu teicis Tārgārjens, iespējams, viņas mirušais vecākais brālis Raegars Tārgārjens. Tas nozīmē, ka starp šo dziesmu, solījumu un Daenerīsu pastāv kāda saistība. Saikne skaidrāk izpaužas ceturtajā daļā "Vārnu dzīres", kad Aemons Tārgārjens atzīst Daenerīsu kā "pareģoto princi" jeb troņmantinieci. Vairāk frāze "dziesma par ledu un uguni" romānā nav pieminēta un tās īstais skaidrojums lasītājiem joprojām paliek noslēpums.

Romāna motīvi

Romāns ir populārs tā vēsturiski reālistiskās noskaņas, daudzveidīgo raksturtēlu, atklāto vardarbības ainu un politisko intrigu dēļ. Literatūras fantāzijas žanrā, kur parasti galveno vietu ieņem maģija, šī sāga izceļas ar to, ka tajā burvestības gandrīz netiek pielietotas vai tiek izmantotas ļoti reti. Maģija šeit bieži vien izpaužas mistiskas, ļaunu vēstošas zīmes vai būtnes veidolā. Lai arī šīs sāgas romāni tiek pieskatīti fantāzijas žanram, pats autors uzsver, ka stāsts galvenokārt tomēr ir par cilvēciskām kaislībām un mūžsenām vērtībām – cīņu starp labo un ļauno, varu un godu, kaislībām, nodevību, godkāri, mīlestību un burvestību. Grāmatu varoņi tiek pakļauti dažādiem likteņa pavērsieniem un viņu rīcība, Mārtina gadījumā, ir pilnībā atkarīga no situācijas, nevis no tēla rakstura. Šajos brīžos tēlus ir neiespējami klasificēt kā "labus" vai "ļaunus". Autors ir slavens ar regulāru savu tēlu spīdzināšanu un nogalināšanu.

Tapšana

Vispārīgā informācija

Mārtinam visu mūžu bijusi vājība uz spēļu zaldātiem un viduslaiku vēsturi, un viņa darbos dominē zinātniskās fantastikas un šausmu žanrs. 1980- gadu vidū Mārtins galvenokārt strādājis Holivudas kino industrijā kā scenārists vai producents seriāliem The New Twilight Zone un Beauty and the Beast. Pēc pēdējā seriāla 1989. gadā Mārtins atgriezās pie prozas darbu rakstīšanas un uzsāka rakstīt romānu ar nosaukumu "Avalona". 1991. gadā cīnoties ar romānu "Avalona", Mārtins iztēlojās ainu, kurā jaunieši atrod mirušu vilku ar brieža ragu izurbušos cauri rīklei. Milzīgajam vilkam jeb dižvilkam bija piedzimuši vairāki kucēni, kurus ieraudzījuši jaunieši paņēmuši savā aprūpē. Šī vīzija iedvesmoja pašu autoru un Mārtins ķēries pie sižeta izstrādāšanas ar jaunu sparu, radot episkās fantāzijas stāstu, kuru iecerējis sadalīt trijās daļās ar nosaukumiem "Troņu spēle", "Pūķu deja" un "Ziemas vēji".

Pēc ilga pārtraukuma aktīva filmu scenārista darba dēļ Mārtins atsācis rakstīt sāgas pirmo daļu "Troņu spēle" 1994. gadā un pabeidzis to nākošajā gadā. Bija jāpaiet vēl vairākiem gadiem, lai sarakstītu pārējās daļas, kuru skaitu autors nolēmis palielināt līdz septiņām, jo stāsts esot "vērsies plašumā" viņš teicis, citējot episkās fantāzijas meistaru Džonu R.R. Tolkīnu. "Troņu spēle" tika izdota 1996. gadā.

Vēstures ietekme

Daudzas paralēles sāgā "Dziesma par ledu un uguni", gan notikumi, gan personāži, tiek vilktas ar Sarkanās un Baltās rozes kariem Anglijas viduslaikos. Romānā divi no Vesterosas dižnamiem, Stārki un Lanisteri, tiek pielīdzināti vēsturiskajām Jorku un Lankasteru dinastijām.

Mārtins ir alkatīgs students Eiropas vēstures jomā, un viņš teicis, ka Rožu kari līdz ar citiem nozīmīgiem notikumiem vēsturē ir iedvesmojuši uz sāgas rakstīšanu. Tomēr viņš piebildis, ka romānos "tiešām nav vērts meklēt viens-pret-vienu līdzības tēlu raksturos un notikumos. Man patīk izmantot vēsturi kā iedvesmas avotu saviem darbiem, papildinot tos ar citādu pasaules struktūru un realitāti, taču vēstures pilnīga pārrakstīšana ar citiem tēlu vārdiem nav mans mērķis. Es iztēlojos, kā tas ir bijis un noticis patiesībā, un tad piešķiru vēsturiskajiem notikumiem jaunas formas un negaidītus pavērsienus."

Literatūras ietekme

Mārtins atzinis, ka viņa darbos ir dažas līdzības ar Tolkīna romāna "Gredzenu pavēlnieks" pasaules struktūru, taču lielākā atšķirība ir tā, ka viņa stāstam par pamatu ņemts viduslaiku fons ar reālistiski skarbiem elementiem. Kamēr Tolkīns savu darbu rakstījis iedvesmojoties no mitoloģijas, "Dziesma par ledu un uguni" vidē ir skaidri jūtama ietekme no Eiropas viduslaiku un jauno laiku vēstures. Tāpat, Tolkīna tēlu starpā valda maigas romantiskas attiecības, kamēr Mārtins atklāti apraksta seksa ainas, tai skaitā arī incestu, laulības pārkāpumus, prostitūciju un izvarošanu. Līdz ar to stāstā lielu lomu spēlē arī bastardi, ārlaulībā dzimušie bērni. Savā blogā Mārtins raksta, ka viņa darbu ietekmējuši vēsturiskā žanra rakstnieki Bernards Kornvels un Džordžs Makdonalds Freizers. ASV izdevēja HarperCollins galvenā redaktore D. Džonsone Eiropas vadošajam grāmatu tirgotāju izdevumam The Bookseller šī gada vasarās beigās paziņoja: "Pārdošanas rezultāti ir astronomiski. Neko tādu neesam pieredzējuši kopš "Gredzenu pavēlnieka"."

Izdošanas vēsture

Sākotnēji plānots kā triloģija, romāns šobrīd ir izdots piecās daļās:

• "Troņu spēle" (A Game of Thrones) (1996)
• "Karaļu cīņa" (A Clash of Kings) (1998)
• "Zobenu vētra" (A Storm of Swords) (2000)
• "Vārnu dzīres" (A Feast for Crows) (2005)
• "Pūķu deja" (A Dance with Dragons) (2011)

Nākamo topošo daļu nosaukumi angļu valodā:

• The Winds of Winter
• A Dream of Spring (sākotnējais nosaukums A Time for Wolves)

Atsauces

Kategorija:Dziesma par ledu un uguni